Anīss (Pimpinella anisum) - saldas, ķimenēm
līdzīgas sēkliņas, parasti pievieno aprikožu ievārījumam, lai izceltu tā
garšu, tāpat arī dzērieniem, saldumiem, maizei (piemēram,
pumperniķeļiem), kā arī dārzeņu sautējumiem.
Par anīsu jeb zvaigžņoto anīsu dažkārt dēvē arī
badjānu - mūžzaļa koka
Illicium verum zvaigznītēm
līdzīgos augļus. Tiem ir līdzīga, bet mazliet maigāka smarža, to biežāk
izmanto ķīniešu ēdienu gatavošanā, pievieno pikantām mērcēm, uzkodām
vai augļu biezeņiem.
Akmenssāls - dažkārt saukta arī par melno sāli.
Patiesībā tā ir sārti pelēcīgā krāsā un bez sāļuma tai piemīt arī
izteikta cieti vārītu olu smarža. To var izmantot veģetāras majonēzes
gatavošanai, aukstajā vai skābeņu zupā, salātu mērcēs - visur, kur
iederas šis aromāts.
Asafetīda. Austrumos to izmanto arī pret zobu sāpēm, tomēr visbiežāk - kā garšvielu.Virtuvi piepildīs burvīgs aromāts, bet garša mazliet atgādinās šalotes sīpolu, ķiploku un sātīga buljona kombināciju.
Baziliks - bazilika pielietojums ir pesto mērce:
samalts svaigs baziliks ar ciedru riekstiem, olīveļļu, ķiploku un
Parmezāna sieru. Vienkārši makaroni ar ēdamkaroti šīs debešķīgās mērces
kļūst par īstu delikatesi. Otrs veids, kā izbaudīt bazilika vircoti
saldās garšas izsmalcinātību, ir to uzlikt uz svaiga tomāta šķēlītes.
Un, protams, to var likt arī pie zupām, salātiem un picām.
Krustnagliņas- Tās ir izžāvēti neizplaukuši īstā nagliņkoka ziedpumpuri,
kuros ir ļoti daudz ēteriskās eļļas – 15–20%. No tām iegūst neļķu eļļu.
Krustnagliņām ir ļoti stiprs, savdabīgs aromāts un asa garša. Tas tiek
izmantotas gan medicīnā, gan kulinārijā. Stomatoloģijā krustnagliņas
noder par labu antiseptisko līdzekli. Tās ir populāras rūgto liķieru,
karstvīnu, punšu, augļu sulu un kokteiļu pagatavošanā un bieži tiek
pievienotas dažādām marinādēm, sakņu, gaļas, zivju, sēņu, makaronu
ēdieniem, medījumiem un mērcēm.
Kopā ar sīpoliem un kolrābjiem krustnagliņas uzlabo skābētu kāpostu
garšu. Krustnagliņas ir viena no visplašāk izmantotajām garšvielām
dažādās marinādēs, kā arī konditorejas izstrādājumu ražošanā.
Ēdienam krustnagliņas pievieno īsi pirms tā gatavības.
Krustnagliņu kvalitāti var pārbaudīt, iemetot tās ūdenī. Ja
krustnagliņas ir kvalitatīvas, bagātas ar ēterisko eļļu, tās peld
vertikāli ar galviņu uz augšu.
Fenhelis - pie mums šī pētersīļu dzimtas auga sēklas
pazīst kā zāļu tēju, kas uzlabo gremošanu un mazina vēdera uzpūšanos.
Indijā arī. Bet tur vēl fenheli liek klāt pie dārzeņu, zirņu un pupiņu
ēdieniem un dažādām mīklām, kā arī tradicionālos garšvielu maisījumos
(pančmasāla).
Fenheļa sakne, ko Latvijā šad tad var nopirkt lielveikalos, ir ārkārtīgi
populāra itāļu virtuvē - garda dārzeņu sautējumos un sacepumos ar
sieru, kā arī salātos. Ar smalkajām, dillēm līdzīgajām lapiņām visbiežāk
aromatizē mērces.
Fenigrīks - dzeltenīgās, mazmazītiņus stūrainus akmentiņus atgādinošās
Trigonella foenum-graecum sēkliņas. Tās apcep un pavisam nelielos daudzumos pievieno galvenokārt dārzeņu
ēdieniem un uzkodām, kā arī izmanto Indijas garšvielu maisījumos, kā
karijs vai pančmasāla.
Ingveram ir asi saldena garša, to liek klāt gan saldajiem ēdieniem
(piemēram, augļu desertiem un cepumiem), gan sāļajiem (dārzeņiem, zupām,
utt.), no tā gatavo dzērienus - slaveno ingveralu, kā arī tēju, kas
uzlabo gremošanu un lieliski sasilda saaukstēšanās laikā. Receptēs, kur
norādīts svaigs ingvers, sauso izmantot nevajadzētu, jo garša tiem ir
atšķirīga.
Kalindžī (
Nigella indica) - ļoti līdzīgas
sīpola sēklām, tāpēc kalindžī dažkārt dēvē par melno sīpolu. Tomēr tām
ir pilnīgi citāda, mazliet piparota garša un kaltētu augu smarža.
Parasti melnās, sīkās sēkliņas pievieno pikantiem mīklas izstrādājumiem
un uzkodām.
Kardamons lietojams ļoti mazos daudzumos, tāpēc finansiālā krīze, to
iegādājoties, nedraud. Bāli zaļās pākstiņas vai no tām izlobītās melnās
sēkliņas izmanto dārzeņu vai saldo ēdienu aromatizēšanai, kā arī košļā,
lai uzlabotu gremošanu un atsvaidzinātu elpu.
Koriandrs - mazās, apaļās koriandra sēkliņas. Latvijā jau diezgan plaši pazīst un lieto gan šīs sēkliņas, gan koriandra zaļumus, ko biežāk sauc par kinzu.Tas iederas gandrīz visās zupās, bieži izmantots dārzeņu sautējumos un
arī maizes cepšanā (piemēram, ar koriandra sēkliņām apkaisīta tā sauktās
Borodinas rupjmaizes garoziņa).
Kurkuma -
Curcuma longa saknenis, pēc izskata
līdzīgs oranžam ingveram vai topinambūram, tiek attīrīts, saulē
izkaltēts un samalts pulverī. Kurkuma dod rīsu vai dārzeņu ēdienam
spilgti dzeltenu krāsu un siltu, rūgteni maigu garšu.
Muskatrieksts. Ideāli piemērots ķirbju ēdieniem, spinātiem, sieram, svaigiem tomātiem,
augļu salātiem, cepumiem, austrumnieciskiem saldumiem. Izvēlies lielus,
smalki rievotus muskatriekstus un glabā tos cieši noslēgtā traukā.
Sakaltēti graudiņi ar spēcīgu aromātu un garšu. Lieto zupām, pastētēm, mērcēm, visa veida gaļas ēdieniem, marinādēm.
Rozmarīns pēc izskata mazliet līdzīgs viršiem, ar
īpatnēju, atsvaidzinošu aromātu, nopērkams lielveikalos un tirgū gan
svaigs, gan kaltēts. Veģetārajā virtuvē tas piešķirs alternatīvu noti
dārzeņu, it īpaši - ķirbju, kartupeļu un pupiņu ēdieniem. Rozmarīnu
lietojot, jāatceras, ka to nav patīkami uzkost gatavā ēdienā. Tāpēc, ja
izmantosi svaigu, liec klāt nesasmalcinātu zariņu, kuru pēc tam tādu
pašu veselu izņem ārā. Kaltētu rozmarīnu samal pulverī un sekundi
(burtiski sekundi!) apcep karstā eļļā.
Safrāns - katram safrānkrokusa
Crocus sativus ziedam
ir tikai trīs drīksnas, kuras savāc ar rokām agri no rīta, tikko
ziediņš atvēries. No 50 000 krokusiem iegūst kādus 100 g šīs karaliskās
garšvielas.Tādēļ šī garšviela ir tik ļoti dārga.Safrānu nelielās devās izmanto konditorejā.
Vaniļa-izmanto kondetorijā.
Informācija ir iegūta no dažādiem interneta saitiem.